Elpot Retinātu Gaisu
"Time to breathe the thin air, brother!" teica Ārons, mans fiziskās sagatavotības treneris 2016. gadā, kad rehabilitējos no dominantās rokas pirksta amputācijas un 2. Ahileja cīplsas plīsuma. Tas bija laiks, kad tiku izspļauts no ASV augstkolas vieglatlētikas komandas un domāju par savas desmitcīņas karjeras noslēgšanu 23 gadu vecumā.
Āronam bija taisnība. Bija laiks izbeigt čīkstēt un vaimanāt par to, kas bija jau noticis. Bija laiks uzņemties atbildību un vienkārši sākt iet cauri grūtībām un sapņa vārdā "elpot retinātu gaisu."
Tas prasīja 6 garus gadus līdz es atguvu savu karjeru un uzlaboju savu personīgo rekordu desmitcīņā. Varbūt citam tas būtu "zaudēto iespēju cenas" definīcija, bet man šī ir uzvara, ko man neviens nekad nevarēs atņemt.
Man vienalga, kas Tu esi un ko Tu dari - sportists, nesportists, sieviete, vīrietis, vecs, jauns, resns, tievs... Es zinu, ka Tu vari vairāk. Un gribi vairāk.
Ja gribi, es Tev palīdzēšu no sevis dabūt ārā vairāk un justies labāk!
Tiekamies jau drīz!
